Pareiza meža kopšana – ilgtermiņa ieguldījums

augusts 9, 2017

Cirsmas iegāde Vidzemē un Valmierā

Meža kopšanai ir vairāki posmi. Vispirms ir jāparūpējas par jaunaudzēm. Pēc tam ir jāveic krājas kopšanas cirtes. Un, ja viss ir darīts pareizi, pēc vairākiem gadiem meža īpašnieka rīcībā būs vērtīga galvenā cirte. Pareiza meža kopšana šobrīd ir daudz vērtīgāka kā ieguldījums bankā. Tas ir laikietilpīgs un rūpīgs process, taču rezultāts neizpaliks.

Jaunaudžu kopšana un sugu sastāvs

Jaunaudžu kopšana ir kopšanas cirte, ko veic ar krūmgriežiem. Jau šajā audzes periodā ir jāizveido audze ar vēlamo koku sugu sastāvu. Kopšanas cirtē netiek veikta sortimentu ražošana, bet tiek veidota audze ar optimālu koku skaitu uz hektāru, lai tie ātrāk varētu pieaugt diametrā.

Ja mērķis ir izveidot skujkoku tīraudzi, MinistruKabineta (MK) noteikumi nr. 935 “Par koku ciršanu mežā” nosaka atstāt 5% lapu koku dabas daudzveidības saglabāšanai. Kopšanas cirtē saglabā aizsargājamās lapu koku sugas, piemēram, mežābeles. Lapu koku jaunaudzēm šādi ierobežojumi nav, jo tās pašas nodrošina lielāku dabas daudzveidību.

Veidojot jauktas audzes, ir jāzina, kādas koku sugas sadzīvo, un kuras  ir piemērotas konkrētiem augšanas apstākļiem. Saulmīļu koku sugas labi aug kopā ar ēncietīgām koku sugām. Piemēram, bērzs var augt kopā ar egli, veidojot divu stāvu audzi, kur egle ir otrajā stāvā. Bērzu audzes, kur egle ir otrajā stāvā, var pakāpeniski retināt, veidojot atvērumus un ļaujot eglei augt. Tas jādara savlaicīgi, kamēr egļu galotnes nav sasniegušas bērzu vainagus. Savukārt, bērzu nav ieteicams audzēt kopā ar priedi, jo gan bērzs, gan priede ir saulmīļu sugas, un bērzs ziemas periodā ar kailajiem zariem notrauks priedei skujas.

Krājas kopšanas cirte – kas tā ir un kāpēc nepieciešama?

Krājas kopšanas cirtē (KKC) tiek iegūti apaļie kokmateriāli, un tās mērķis ir no audzes izņemt mazāk kvalitatīvos un augšanā atpalikušos kokus, atbrīvojot augšanas telpu tiem kokiem, kas tiks atstāti. Šādas cirtes ir nepieciešamas, lai izveidotu noturīgas audzes ar kvalitatīviem kokiem, palielinot audzes kopējo vērtību. KKC veikt ir sarežģīti, jo nedrīkst traumēt atstājamos kokus ne gāšanas, ne kokmateriālu izvešanas procesā. Sortiments, kas tiek iegūts no retināšanām, bieži vien ir tikai papīrmalka. No tās cenas atņemot visas mežizstrādes izmaksas, pāri paliek vien 5 līdz 10 eur. Neskatoties uz to, audžu kopšana ir laba investīcija, jo darbs atmaksājas jau nākamajā KKC, kad ir iespējams iegūt lielākas dimensijas kokmateriālus jeb zāģbaļķus.

 

Audzes šķērslaukums – galvenais KKC indikators

Audzes šķērslaukumsir svarīgs audzes raksturlielums, kas ir jāoptimizē, lai audzei būtu maksimāla krāja un vērtība. Tas ir visu koku stumbru šķērslaukumu summa 1.3 m augstumā virs sakņu kakla. Šis skaitlistiek izteikts kvadrātmetros uz hektāru (m2/ha). Audzes minimālais šķērslaukums ir norādīts MK noteikumos nr. 935 “Par koku ciršanu mežā”. To var noteikt,veidojot relaskopa parauglaukumus vai arī pēc vainaga garuma un koku augstuma attiecības. Audze ir jākopj, ja šķērslaukums ir lielāks par minimālo un to drīkst samazināt līdz minimālajam šķērslaukumam.

 

Lai noteiktu, vai audzi ir nepieciešams retināt, var skatīties arī uz koku vainagiem. Egļu audzēs kokiem vainaga augstumam ir jābūt pusei no koku augstuma, kā arī koku vainagu projekcijai vajadzētu nosegt pilnīgi visu platību. Tad audze nodrošina vislielāko produktivitāti. Arī bērzu audzēs vainaga un koka augstumu attiecībai ir jābūt 1:2, taču bērzs ir saulmīļu sugas un tā vainagiem ir jābūt brīviem. Turklāt būtu labi, ja tie savā starpā nesaskartos. Īpaši svarīgi tas ir apšu audzēs, kur viena koka zari nedrīkst saskarties ar blakus koka zariem. Tas traucē gaisa cirkulāciju un palielina sakņu trepes iespējas. Tā ir slimība, kas inficētajiem kokiem bojā stumbrus un izraisa pūšanu.

 

Īpaši precīzs un ilgs darbs – vismaz trīs paaudžu garumā (100 – 120 gadi) – ir jāiegulda ozolu audžu audzēšanā. Šajā laikā ir jāveic astoņas līdz desmit KKC, katrā izcērtot vien 10 līdz 15 m3/ha un koku skaitu samazinot no 4000 kokiem/ha līdz 60 – 80 kokiem/ha. Kad audze ir pieaugusi,ozolu vainagam ir jāveidojas olas formā. Ja vainaga forma izveidojas kā brokolis un tikai tad tiek atbrīvotakoka augšanas telpa, tas sāk dzīt ūdenszarus, un koksnes kvalitāte strauji pasliktinās.

 

Vēl jāpiemin, ka, piemēram, baltalkšņa audzes jāretina intensīvi pirmajos augšanas gados, atstājot 900 kokus/ha brīdī, kad tie ir sasnieguši 10 m augstumu. Pēc tam baltalkšņu audzes nav jāretina, un audzejācrēt galvenajā cirtē 20 līdz 25 gadu vecumā.

 

Kopšanas ciršu izmaksas

Kopšanas ciršu izmaksas ir lielākas kā galvenajā cirtē, jo mežizstrāde ir sarežģītāka un nepieciešama rūpīgāka pieeja. Līdz ar to samazinās darba ražīgums. Kopšanas cirte ir investīcija, kuras procenti aug daudz ātrāk kā bankā. Piemēram, veicot 8 m augstu baltalkšņu jaunaudžu kopšanu, izmaksas ir 300 eur/ha, bet pēc 15 gadiem, kad šie koki ir sasnieguši galvenās cirtes vecumu, augošo koku vērtība būs nevis 8 eur/m3, bet var sasniegt pat 15 eur/m3. Pieņemot, ka galvenajā cirtē baltalkšņu krāja ir 200 m3/ha,peļņa no galvenās cirtes būsnevis 1600 eur/ha, bet 3000 eur/ha. Tātad, ieguldot 300 eur/ha, papildus var iegūt 1400 eur galvenajā cirtē. Līdzīgi tas ir ar jebkuras sugas audzi, bet egle un baltalksnis reaģē visstraujāk uz pareizā laikā veiktu kopšanu.

 

 

  • V – peļņa no investīcijas (jaunaudžu kopšanas)
  • V0 – investētā nauda (kopšanas izmaksas)
  • r – procentu likme
  • A – investīciju laiks

 

Kā liecina aprēķins, 300 EUR ieguldījums 15 gadu laikā ik gadu palielinās par 10%.Ņemot vērā šī brīža bankas procentus, labāk tomēr ir ieguldīt pareizā meža kopšanā.

Pierakstīties jaunumiem

Tikai abonenti saņem ziņas par īpašajiem piedāvājumiem, kas nav redzami citiem!